Grāmatu pērles 2025
Ar prieku turpinu tradīciju padalīties ar savu šī gada grāmatu topu. Jāatzīst, ka, pateicoties savam podkāstam “Karjeras labirintos”, šogad es daudz vairāk lasu psiholoģijas zinātnes un karjeras attīstības izpētes pētījumus nekā grāmatas. (Tāpat šogad gadījās izlasīt (vai iesākt lasīt) arī pāris grāmatas, kuras drīzāk liktu anti-topā, bet protams gaumes un vajadzības cilvēkiem ir ļoti atšķirīgas un tas ir normāli).
1) “The Let Them Theory” — Mel Robbins
Grāmata aicina atteikties no vēlmes kontrolēt, pārliecināt vai izpatikt citiem. Tās pamata ideja ir, ka ja kāds rīkojas tā, kā tev nepatīk vai nesaprot tevi - ļauj! Lau jau! Tā nav tava problēma vai atbildība.
Dažus mēnešus atpakaļ Taylor Swift intervijā podkāstā izteica ļoti līdzīgu domu, proti, domāt par savu enerģiju kā par dārgu resursu, ar kuru nevar mētāties. Ne visi ir pelnījuši tavu laiku, uzmanību un emocijas. Nav jēgas tērēt savu enerģiju uz katru negatīvu komentāru vai cilvēku.
Grāmatas autore dalās ar personīgiem piemēriem un vienkāršu, bet pētījumos balstītiem skaidrojumiem, kāpēc cenšanās mainīt citus mūs iztukšo un kavē personīgo attīstību. Viņa aicina fokusēties uz sevi, savām robežām un vērtībām.
Lai gan jāatzīst, ka es gaidīju vairāk no šīs grāmatas, tomēr nolēmu iekļaut šajā topā, jo pamata ideja man ļoti rezonē. Man ātri radās sajūta, ka nodaļās atkārtojas viens un tas pats, bet varbūt tur ir arī savs pluss – informācija kārtīgi nostiprinās uztverē.
Galvenā atziņa faktiski ir tāda, ka tu nevari un arī nemaz nevajag mainīt citu pieaugušo domas vai uzvedību, un mēģinājums izpatikt visiem rada tikai spriedzi un vilšanos. Tāpēc, ja kāds tevi nesaprot vai nerēķinās, vienkārši ļauj! Lai jau! Atbrīvojoties no vēlmes būt visiem saprastam, rodas brīvība un autentiskums. Tikpat svarīgi ir ļaut arī sev būt tam, kas tu patiesi esi.
“Not everyone is supposed to support you, understand you, or stay in your life. Let them leave.''
2) “Vētras monologs'' - Kaspars Breidaks
Sirsnīgs paldies manai draudzenei Ingai par šo dāvanu. Es pati šo grāmatu, visticamāk, nebūtu nopirkusi, un tieši tāpēc mani pārsteidza, cik ļoti tā man rezonēja. Es bieži to paņemu un pāršķirstu.
Kaspars Breidaks mani patiesi pārsteidza. Kad uznāk filozofisks noskaņojums - šī ir īstā citātu, atziņu un dziļo domu krātuve. Vai arī otrādāk.
“Pat tad, ja tev pieder viss debesu plašums, ir par ko pacīnīties.”
“Ja vien - pēc tam - kaut kad pienāktu.”
3) “Atveriet, kad…” — Džūlija Smita
Džūlijas pirmā grāmata “Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?” ir manā visu laiku grāmatu topa augšgalā, tāpēc šo nopirku, pat nedomājot. Joprojām uzskatu, ka pirmā grāmata man rezonēja vairāk, bet stilistiski un profesionāli arī šī ir tikpat kvalitatīva.
Grāmata ir par pašrefleksiju un rūpēm par savu iekšējo pasauli. Tā ļoti trāpīgi sniedz ieskatu un informāciju, ieteikumus, ko “atvērt” brīžos, kad vajag skaidrību, mieru, motivāciju vai atgādinājumu par savu varēšanu.
Autore lieliski spēj atspoguļot to, ka emociju regulācijai bieži vajag tikai vienu pareizo teikumu, kas “pārsit” iekšējo troksni. Un pašrefleksija, laia rī pats nozīmīgākais, tomēr nemaz nav sarežģīts process — svarīgākais ir brīdis, nevis garums.
“Ir milzīga atšķirība starp to, vai neesat pietiekami labs, vai vēl neesat gatavs. Neveiksme ir pieredze, nevis rakstura īpašība.”
4) “Triggers” — Marshall Goldsmith
Praktiska grāmata par to, kā ārējie stimuli - cilvēki, situācijas un vide nosaka mūsu uzvedību vairāk, nekā paši apzināmies. Autors palīdz saprast, kāpēc iekrītam vecos paradumos.
Tā noteikti noderēs vadītājiem, treneriem, HR profesionāļiem un ikvienam, kurš vēlas saprast savas reakcijas un mainīt ieradumus tā, lai tie nes reālu rezultātu.
Man īpaši rezonēja fakts, ka 80% no mūsu uzvedības ir automātiska, proti, mēs reaģējam, nevis izvēlamies kā reaģēsim. Un patiesas pārmaiņas sākas nevis ar gribasspēku, bet ar vides pārvaldīšanu. Spēcīgs atgādinājums, ka mēs varam mainīt vidi, nevis ļaut tai nemitīgi “dancināt” un ''trigerēt'' mūs.
“Mēs nenokļūstam tur, kur gribam būt. Mēs nokļūstam tur, kur mūs aizved mūsu trigeri.”
5) “Tavs kabatas psihoterapeits” — Dr. Enija Cimermane
Es teiktu, ka šī grāmata ir īss, skaidrs un cilvēcisks ceļvedis cauri ikdienas psiholoģiskajām tēmām, piemēram, robežām, emocijām, līdzatkarībai, vecāku un bērnu dinamikai, attiecību modeļiem.
Ja vēlies ātru “psiholoģijas aptieciņu” ikdienai ar piemēriem, nevis sarežģītiem terminiem, tad šī ir īstā grāmata.
Interesants aspekts, ko atklāju lasot, ka faktiski daudzas problēmas rodas nevis no “lielām traumām”, bet no mazām, atkārtotām robežu pārkāpšanas situācijām. Un emocijas, kuras neizdzīvojam, vienmēr iznāks kādā citā formā.
“Robežas nav sienas. Tās ir durvis, kurām mēs paši turam rokās atslēgas.”
6) Džeimss Holliss — “Viduspāreja”
Pēc sarunas par to, kā saņemties kaut ko dzīvē un karjerā mainīt ar Elīnu Dlohi podkāsta ''Karjeras labirintos'' epizodē, man kļuva skaidrs, ka šo grāmatu noteikti jāizlasa. Tā patiešām ir “must have” noteiktā dzīves posmā.
Šī nav grāmata par pusmūža krīzi. Tā ir par iekšēju pāreju, kad cilvēks no “autopilota” pamostas un sāk pārskatīt savas dzīves izvēles. Holliss skaidro, ka daudzas no tām balstītas citu gaidās, bērnības modeļos un lomās, kas vairs neder.
Viduspāreja nav vecums — tā ir iekšējā sajūta. Tā prasa drosmi skatīties acīs savām vajadzībām, robežām un neizdzīvotajām iespējām. Galvenais uzdevums: atgūt autora lomu pār savu dzīvi.
“Viduspāreja sākas brīdī, kad cilvēks vairs nespēj izturēt dzīvi, ko dzīvo, un sāk meklēt dzīvi, kas viņu sauc.”
🔜 Svaigi izdoto ''Mūsu pārliecības par sevi'' (Nesibe Karamana), esmu tikko sākusi lasīt un man jau ļoti, ļoti patīk. Principā kā jau visas ''Līna'' izdotās grāmatas - arī šī izskatās, ka būs varen jaudīga pašpalīdzības rokasgrāmata. Bet par to tad, jau vairāk 2027.gada topā :)
Lai aizraujoša un vērtīga lasīšana ✨